Was it a dream?

Too young to die.

Too young to live.

Too pretty to pierce myself.

Too dumb to understand.

Too fucking innocent to mind adult's bussiness.

Too young to drink.

Too crazy to be normal.

Too freky to love.

Too young to live for myslef.

We're all a little insane.

Es negribu žēloties, par to, ka man dzīvē nekas nenotiek, bet tomēr viss ir pārāk vienviedīgs, lai būtu īsts.

Dažreiz liekas, ka aiz manas mājas robežām nekā vairs nav. Lūkojos spogulī un redzu sevi. Nekoptu, ar pilnīgi nekādu sejas izteiksmi. Jēbāl. Paliek pretīgi skatīties savā atspulgā. Novēršos.

Uzdodu sev jautājumu "Kas mani tur pie dzīvības?"

Atbildēt nevaru. Šajā nav nekādu ēmo vai "I want to die" domu, bet tīri reāls jautājums. "Kas mani tur pie dzīvības? Kā dēļ es dzīvoju?"

Daudzi teiks: "Nu kā, tev tač ir tas un tas, un šitas."

Bet tajā visā nav iemesla. Ja jau es sēžu mājās, žorīju un nav no manis nekādas jēgas. Manuprāt, ja es tiktu zem vilciena visiem būtu tikai "ĀĀH! :(" un neviens pat neraudātu. Nebūtu sēru, jo es nevienam neko neizsaku. Esmu tikai klauns. Varbūt izstaroju kaut kādu priecīgu enerģiju, varbūt esmu kaut kas, ko grūti nepamanīt, varbūt vienkārši kaut kāds randoms bomārs, kuru daudzi zin, bet neviens nepazīst. Bet nevienam neko vairāk es neizsaku.

Lūk, kad pienāk laiks padomāt par to, kas tu esi.

Nemeklēju dzīves jēgu.

Domāju par nākotni un saprotu, ka pasaulē neko nemainīšu. Visdrīzāk tiešām strādāšu kaut kādā Jumī un priecāšos par to, ka satiekos ar kaut kādu randomu urālu, kas ir pretīgs, bet viņam ir BMW.

ok atā.

...real life sucks though

Life is angry

Life is fair

Life is pissed off

Life is air

Life is fucked up

Life is dare

Life is a miracle

Life is my rage

Life is a honor

Life is PAIN

Life is your cry

And you cries are in vain

Life is anxious

Life is freaky

Life is real

And it makes me feel.

TĀDS BLOGS NEEKSISTĒ.

tik tiešām mans blogs neeksistē jau labu laiku.

un man ir pilnīgi pohuj. ai, ja godīgi pēdējā laikā kaut kas ir mainījies.

nu labi DAUDZKAS ir mainījies, un tas, ka 1. oktobris bija AWSOOM un vispār mani draugi ir AWSOOM.

arī 10. oktobrīs bija THE BEST AND YOU NEED TO FORGET ALL THE REST.

arī alus dzeršana ar laurām piektdienā, zinu dzert manā vecumā nav labi, pieklājīgi un blaah, blaah, blaah, BET alus ir veselīgs, daudz veselīgāks par kaut kādu tur nestea or shit, sooo FUK Y'AAL! :D

ehh, alot of memories, fucking awsoom memories.

nezinu ko vēl teikt.

laikam jau DIRSA. nez, man vien šis vārds iesāvās prātā.

THIS IS THE NEW MOTHERFUCKER.

AND I AM MY NEW RELIGION.

I
I
I
III
IIIIII

HAHAA>

ok davai čīzas.

☻/
/▌This Is Bob.
/ \ copy n paste this motherfucker everywhere.

^

^

Tik jauks! :D

ehh, šodien atkal nekā, bet kā saka - vēl nav vakars! :D

TEV DIRSĀ MATI! :D

Ej tu nost!

Esmu stulba, stulba, stulba!

fucking way!

Bet, nu at least got a huggg!

muhahaaaa, man neiet, kā varēšu tgd civlēkiem acīs skatīties?
Stulbais alkohols! I'm never doing that shit again! NEVAAR!

Un NEKAD vairs nekumārīšu latviešu vīrišķo, tāds mēsls. :D

The Beatles - With a little help from my friends

Dirst ejeiet visi, kļūšu par mūķēni! MŪĶĒNI! :D

FUUCCCK.

Ieguglēju vārdu "kumārī" lūk ko saņēmu pretī...

Dažreiz gribas nomirt, bet ir cilvēki, kas ceļ spārnos...

Šajā blogā ir bijis sušņaks jau labu laiku, bet ko nu darīt, tāda dzīve, slinkuma nomākta es neesmu šeit rakstījusi savas domas, izjūtas un atmiņas.

Pēdējā laikā es jūtu, ka daudz ko savā dzīvē sapišu, pati savām rokām, bet dažreiz es pilnīgi neko nevaru padarīt. PILNĪGI. Man tā vienkārši sanāk.

Un pēdējā laikā manā dzīvē notiek pārsteidzoši daudz labu lietu, tātad drīz jābūt kaut kam pavisam sūdīgam.

Mindfreak=Mindfuck

Ehh, jau labs laiks kopš atgriezos no nometnes. Tur bija episki labi! Satiku daudz nereāli foršus cilvēkus no Latvijas un Igaunijas.

Un arī sadarījām trakas lietas, kā piemēram, palikām pa nakti uz jumta ar ūdenspīpi un aliņiem un pēdējā dienā vispār daži no mums pārdzēra jēgu [nu labi DAŽS, čalis ar rozā matiem - Einārs].

Mjā, jautri bija arī matu krāsošana, kad Einārs ar Dimu (Chuck Norris) izdomāja, ka grib notonēt matus ar manu tonējošo šampūnu. Gribēja sarkanus - sanāca rozā. :D

Par Eināru smejos vēl šobrīd.

Jauki bija arī, kad pa nakti uz jūru gājām, apmaldījāmies mežā, es bez kurpēm gāju pa grantētu celiņu + mežs pilns ar odiem, man likās, ka mani izsūks sausu. :D
Pēc tam kedas liku uz palodzes žūt un gājām ar Dimu un Eināru pa perimetru. Kad tikām līdz Evitas un pārējo istabai, skatījāmies kā viņas guļ un spēlējām vinu istabā Super Mario, kad Einārs atlūza. :D:D

Ehh, daudz labu atmiņu un video.

Palīdzējām arī dažiem igauņiem apgūt latviešu valodu...

"Sūkā pimpi, mauka"

"Tev ir lieli pupi"

"Bomzis ēd bulciņu"

"Ej dirst!"

un citas interesantas frāzes.

Sabildējām daudz bilžu, tikai viņas visas vēl jādabū no meičām.

Ik pa laikam ir vēlme atpakaļ uz nometni, jo tur bija tik forši!!

Latviešu sekta + Čaks Noriss (rock)

Šodien iejutīšos bomža ādā un gulēšu ārā, again. :D

Nu kopumā viss, ko vēlējos šeit ierakstīt, vēlāk būs vairāk un man padomā vien jautra lietiņa. (devil)

A-ONE for crying out loud!

Man ļoti patīk A-ONE.

Tiko ieslēdzu un jau Back in Black. Vēlāk Džons Bon Džovi planēja apkārt ar Livin on Prayer.

Un tad vēl Metallica! Nemaz par Apocalyptica nerunājot.

Vnk ORGASMOTRON.

Viena no labākajām lietām jaukam vakaram.

Nobraucu ar riteni līdz Ikšķilei un atpakaļ. Uzzināju cik daudz tas ir un gandrīz apkritu.

sanāca apmēram 20 km. JOPTV. Iedomājos kā man rīt sāpēs dibens!

Aiijjj drīz tač nometne, ehh 2 nedeļas neredzēšu draugus, izņemot Evitu, bet iepazīšu jaunus.

Vampires Suck - yeah they do.

That movie was like FUCK YEAH!!

Ok man vairs nav ko teikt.

Sveika, mincīt! -Es tev pēc marta kaķenes izskatos vai?

Jautri. Bezsakars. Nāk miedziņš.

Bet gulēt neiešu.

Man ir jautājums - Ko rakstīt cilvēkam, kuru tu nepazīsti, bet itkā pazīsti? Ja viņš ir pretēja dzimuma, ļoti HAWT un mjā. :D Domāju, ka saprotama mana situācija.

Bet nu jā, tāda man dilemma katru reizi, kad šis Special someone ir online.

Laikam tomēr savā ziņā esmu nožēlojama, neapņēmīga un mīžu biksēs, bet tāda nu es esmu. Dzīvē esmu traka, man vienalga, ko citi domā. Bet kad ir 1:1, un man nav vienalga ko viņš domā...

Tad ir sūdi vagā.

Atcerējos, ka twiterī neesmu bijusi jau labu laiku. Ehh...

Too much pressure. Drīz nometne. Pirmā manā mūžā. Es tač tur prātā sajukšu! Sākšu olas dēt aiz uztraukuma. Ja vēl mani saliks istabiņā ar kaut kādiem luņiem/cacām/stulbiem cilvēkiem es tiešām sajukšu prātā! Bļāviens. Labi vismaz, ka pie sāniem man būs Evita. Viņa ir pozitīvuma kalngals, un arī laba kompānija.

Jāieiet spokos, varbūt būs kaut kas interesants.

WC apmeklējums sveču gaismā. Ēnu teātris. Mazuļi. Creepy.

Note to self: BE OBSCENE!

Life sometimes hates me, but I just fuck her off

Diena, ko pavadīju pilnveidojot savu prasmi - zīmēšanu. Nekas dižs netapa, bet vismaz izpaudos.

Bodyparts. Random rapists. Friends that fuck you off. I've got all. Life's given me enough. But where the fuck is love?

Cilvēkam var būt viss, bet viņš tik un tā var būt nelaimīgs.

Man nav pat puses no šī maģiskā VISA. Bet tomēr man ir viss, kas nepieciešams un pat vairāk.

Šodiena bija pilna ar pārdomām. Un nokļuvu pie secinājuma - man pohuj, lai viss notiek kā notikdams, man tāpat ir labi. Tomēr, nē, labi nav. Ir Ok.

http://www.youtube.com/watch?v=QPiK_yGG8ag&feature=related

Murderdolls

Hēh.

Grupa, ko atklāju nesen, bet jau gribu aplaizīt no visām pusēm - Murderdolls.

Tajā kā ģitārists ir mans mīļākais bundzenieks Joey Jordisson un maģiskās balss īpašnieks - Wednesday 13.

Love. Love. Love.

Saskarsmes grūtības un lieli baloži

Ko darīt? Tāda dzīve.

Kāpēc cilvēkam ir tik grūti pārkāpt klusēšanas slieksnim un sākt sarunu ar kādu nepazīstamu/maz pazīstamu cilvēku? Pirmais solis. Jā, tas parasti visur un vienmēr ir visgrūtākais, jo tiek 1000 reiz apdomāts - vai tas ir tā vērts? ko tas cilvēks par mani padomās? ko es darīšu? ko teikšu? kā uzvedīšos? vai tiešām man tas jādara? ai, nē, padomās, ka esmu kaut kāda lose un viss...

No citas puses - Cik bieži tu pats esi par citu cilvēku, kurš pienāk tev klāt un sāk sarunu padomājis ko tādu? Es - diez vai. Bet turpretī atkal stājas cilvēku dažādība jeb nevienādība. Uzskatos, raksturos un paradumos. Bieži tieši tas nosaka vai tev sanāks kaut kas ar šo konkrēto personu vai nē.

Ir daži sīkumi, kuros vainu tiek atrasts kompromiss, vai arī tie tiek piedoti un uzskatīti par rakstura īpatnību.

Gribētos palasīt kādu uzvedības vai psiholoģijas grāmatu un sīkāk uzzināt kā tad šis cilvēka mehānisms strādā un ko gudrie onkas raksta.

Note to self: Buy a book in psihology and maybe the phislosphy one too.

You know what to do with a chicken and bubble gum?

Dienas teksts:

P - Bet kāpēc pirdieni smird?

L - Nu tāpēc, ka viņi ir kakas, tikai gāzveida.

*laugh, laugh, laugh*

Vakara teksts:

L - Tur uz staba bija viens krievu vārds, viņš sastāv no 3 būrtiem, mini!

K - Nu es nezinu pasaki!

L - Labi, "хуй". Tas jau vairs nav interesanti šitais vārds jau ir pabijis visur!

K - Pat tavās biksēs?!

K - A ko tas visp nozīmē?

L - Penis

*laugh laugh laugh*

Šodiena savā ziņā vainagojās panākumiem ^^

Sapratu vienu svarīgu lietu - tomēr mans paps nav kretins.

Neskatoties uz to, ka abi mani vecāki ir like complete control freaks. No viņiem ik pa laikam iznāk arī pa sakarīgai lietai.

Grūti pateikt, ka es viņus nemīlu tādus kādi viņi ir.

Vispār šodien no tēva izskanēja frāze, kas lika pagiglot: "Ņem, turi to dēli!"

Mjāāā...

My fist just doesn't look complete without middle finger.

Hit me with your sorrow and I will spit out my pain.

Daži pa fikso sadomāti teikumi. No copyright, just pure 100% me.

Ārā bija grādi 30. Braucot mašīnā, gan to nevarēja just.

Skatīšos Heartless. Izskatās tīri sakarīga filma, vismaz Pūcei patika.

Dēliņš... ^^

Underpants, gay porn and underage sex

Tiko iedomājos - kā būtu, ja visa pasaule, izņemot mani, nodzītu matus uz 0.

Vai es pakļautos masu spiedienam vai paliktu pie sava viedokļa un staigātu ar matiem?

Savā ziņā es justos/būtu atstumtā, frīks, bet vismaz es paliktu pie sava principa un matiem, jo lisu pauri sarkanu nenokrāsosi. Nuuu, īstenībā nokrāsosi gan, tikai tad stulbi izskatīsies.

Radio 101, tomēr ir viens no labākajiem līdz šim dzirdētajiem radio Latvijā.

Kāpēc mūsu valstī neraida kāda jauka metāla radiostacija? Vai vismaz altern-rock.

Vienalga.

Labāk tik un tā man nepaliktu.

Odi mani sakoduši pamatīgi.

Visas kājas kasās, rokas arī. Pelmeņi (mm)

Zini ko, es esmu stāvoklī!

Neesmu gan. Varbūt. Nu laaabi 100% neesmu.

Šodien bija laba diena. No rīta ar Kristiānu pastaigājām, kājas sāp vēl joprojām. Slayer krekls (mm) Vnk apēst varētu cik viņš ir smuks! Retro.

Vēlāk pēcpusdiena ar Pūci. Joptv saule cepina smadzenes un tā riktīgi "I wanna feel your boooobies on mā skin." - tāds hīts.

Ehh varbūt iešu peldēties - VARBŪT

Visu dienu bija vēlme izpeldēties, bet šovakar tač True Blood jāskatās.

Tā kā neesmu pie sava PC, bet gan tēva, šo sēriju, ja tajā būs kāds sexual action ilgi nevarēs turēt kompī, kaut gan viņš parasti angliski filmas/seriālus neskatās. Tomēr dzīve ar mani vienmēr izspēlē dažādus jokus.

Jauna Ziņa

Tomer Disturbed koveris Land of Confusion bija labāks!

Oriģināla dziesma ir soooo 80's. Ja godīgi man patīk. Būs jāpaskatās, kas pa onkām izpilda.

Čalītis nedaudz pēc Bryan Adams, bet ne tik salds.

Ehh, pēc idejas man jau sen būtu jāguļ, citādi Kristiāna man galviņu ta nogriezīs, ja nokavēšu.

Shame on me nav vēl pat 3:00 (pat 2:00 vēl nav pff)! Shaaame, Shaaaame!

Pūce gives me mega-giga smiekliņu.

Eeeej tu nost kā cilvēki par slavenībām ierēc.

Brutālisma kalngals.

Ok man jau pietiek šeit rakstīt kaut kādu informāciju, kas nevienam nekad nebūs noderīga. Pat nepalīdzēs.

Vēlu veiksmi, svolači! ;) :D

Chinese chick!

man vajag dzīvi. Jotpvai.

Pleciņš sāp. Mentosi.

Nevaru izlemt kuru filmu šovakar skatīties Nightmre before Christmas vai The other Boleyn girl.
Varbūt Letters to God.
Ehh, iedvesmojos uztaisīt savu mīļāko grupu topu, bet tas būs sasodīti grūti, jo pirmo vietu man dala daudzas grupas.

Ai, nekas taisīšu šīsdienas impulsu iespaidā.

Arlabunakti.

No music, well fuck this.

Es gribu gulēt.

Šodien jūtos tik dīvaini. Neatceros neko. Puse no atmiņām izgaisa.

Rīt būs labāk. Nāk miedziņš. Stiprs spiediens uz smadzenēm. Vēmeklis lēnām rāpjas uz augšu. Kā katrai radībai tam gribas tikt ārā no kunģa cietokšņa.

Dīvaini balti zirdziņi un puisīši baltās apenēs. Kuņģis sāp.

Vēlme paēst. Enģeļi. Magones. Narkomāni. Randõms. :D

Kad uznāk - vajag.

Tu. Jūtu tevi sev blakus. Tavu elpu man uz kakla, roku uz pleca. Jūtu, ka tu tur stāvi. Bet tevis tur vairs nav. Nav un nebūsi atpakaļ nekad. Nekad! Jo tu aizgāji uz neatgriešanos, atvadīties nespēji. Pārāk smagi. Staigāju kā pa miegam. Jūtu visur tavu smaržu. Tavas drēbēs. Tik siltas un mīļas man. Mana liesma ir izdzisusi. Dzīve paklīdusi projām ar kaijām. Bet ko es varu pateikt, kad tevis vairs nav? Neko. Nekad vairs nevarēšu runāt, jo nav tevis blakus, tava skatiena, smaida. Ne vārda pateikt nespēju. Es palieku mājās, jo tu arī tur biji. Visu laiku. Tik melna šķiet šī pasaule, jo krāsu tajā vairs nav. Nezinu, kur tās palika. Tu aizgāji, paņēmi tās sev līdzi. Krāsas palika tavās acīs, kas nesa vieglumu un mieru. Es vairs nejūtu. Nejūtu itin neko. Kur man iet?

I'm a sleeeeepvodka, vodka, vodka!

Ej dirst.

Jāņi bija superīgi. Ja godīgi labākie, kuri līdz šim bijuši, nu vismaz vieni no.

Izvārtījos pa zāli, izlēkājos pa batutu, suņuki arī bija ļoooti jaukiņi, un protams kompānija sastāvēja tikai no jaukiem cilvēkiem. Savs Jānis mums arī bija. Viss kā vajag, tikai Līgas pietrūka.

Dīvaini, vai šie tiešām bija vienīgie Jāņi kuros nelija? Mby, mby not.

Jā, "Ūdri" gan ir dīvains nosaukums māja, bet viņš tai piestāvēja. Pat ļoti. Dīķis, kas atradās blaukus mājai arī bija ļoti jauks, tikai žēl ka nevarēja tajā nopeldēties.

Ugunskurs līdz debesīm un mati arī labi deg.

Labi, ka tikai nenodega. Labi, ka matulaku vairs nelietoju.

Ceļš turp un atpakaļ bija jautrs. Nu labi, atpakaļceļā es centos pagulēt, bet nēēē, mašīnā gulēt ir neērti, ja iepriekšējā vakarā veikti 4-5 salto uz batuta un piezemēšanās punkts bijis mugura.

Vakars par laimi bija ļoti silts un patīkams, rīta pastaiga pa Talsiem arī. Pilsētiņa ir ļoti maziņa, bet mājīga bez gala. To pašu varu pateikt arī par Valdemārpili.

Visas šīs jaukās svinēšanas laiku biju pierijusies kā cūka, jo visur bija tik daudz ēdiena un viss bija tik garšīgs!
Kopumā palikuši tikai labākie iespaidi [un pāri 500 bildēm].

Jauku jums vakaru, svolači. :)

Naked people on the pavements!

BEAWARE! CRAZYNESS'S COMING!

U, U, A, A. U, U, A, A!

Turi buru

Es jau turu buru

Bura silta tā kā čura. :D

Wednesday 13 - From Her To The Hearase

Šodien Tehnika Mani Oficiāli Ienīst.

Bet vismaz dien izvērtās labāka, nekā cerēju, visas cerības lieku uz vakaru! :D

Joptvai. Labi tomēr man ir, kājas sāp.

Un jā šodien pierādījās - nemēģini man iebarot enerģijas dzērienu, ja negribi total madness! /arī Pūcei/

KONDOMIJA! mana dzimtene.

That's all folks, BYEEAAH.

Šodienas TOP bildīte.

Lietus, miegs, gaidu, degu.

Civil Twilight

Flyeleaf

Šodien romantiski bēdīgas noslieces.

Zoofilija. Biedējoši.

Mērkaķi - smieklīgi un arī dīvainas atmiņas.

Aizdomajos - I am over him or not? And again - confused. I am not 100% shure about ANYTHING, ANYTHING at fucking all.

Shitty, shitty mind.

Šodien pat neesmu tā reāli smējusies. Nevienu reizi tā kārtīgi. Neko labāku par smaidu no manis neizdabūsi. tā nu tas ir.

Bet tomēr, no vienas puses ir kaut kas jauns, bet kad tas jaunais neziņo par sevi sāc domāt par veco. Ehh, tas ir nomācoši.

Un mani emocionāli nogalina 3 lietas:
*Iekšēja sevis šaustīšana
*Domas, ka neviens man 100% neuzticas
*Tas, ka viss iepriekš minētais ir patiesi.

Es nezinu, ko es uzrakstīju, jo pašreiz pareizi nenoformulējos.

Intersanti, vai kāds šo kādreiz lasa? Nu izņemot tos, kas par šā eksistenci zināja, kad tiko iesāku.

Ajjj, ārā lietus, ja godīgi man ellīgi patīk lietus! Pēc lietus laiks gan ir pretīgs. Kamēr lietus līst viņa skaņās klausīties ir patīkami. Labākā dabas mūzika dvēselei. Nez kapēc tieši lietus laikā uznāk visnomācošākās domas.

Varbūt viss tik tiešām nav kā mēs domājam? Fuck, I need to know that!

Letters from the sky.

Beat my head against the wall if it wasnt for the blood I wouldn't even notice

Dzīvē sāk parādīties vismaz kaut kāds ekšens. Nu labi, minimāls. :D

Bet man pašai tik un tā par to prieciņš. Un Pūcei arī, pat lielāks nekā man. Kā nekā viss notika pateicoties vienai lietai, ko viņa piespieda mani izdarīt.

Thank's dude.

Dzīve mani nekad nav pieņēmusi normālu.

Normāla nekad neesmu bijusi.

Ja godīgi sāku justies kā Anna no the Uninvited, viņai bija "pašai sava pasaule" vai kaut kas tamlīdzīgs. Vienīgais filmas beigās izrādījās, ka širmis viņai galīgi prombraucošs.

Ko tādu uz atvadām pateikt? Nezinu.

Fuck you all bitches. YEAH.

Anoreksiķi ar gaļas pīrādziņiem.

Pašlaik mans prāts ir aizņemts ar zīmēšanu.
Vai tiešām mana māte nepamana, ka viņas garo runu laikā es pilnīgi un nemaz neklausos? Vai arī man ir īpašs talants izlikties, ka mani tas patiešām interesē?

Ehh, galva dulla. :D

Ok es iešu prom.

Freedom.

Kanibāļi tālu vēl

Domas uz kosmosu.

Nāk un iet.

True Blood was fucking awsoom.

Kad parādījās Eric es gandrīz arbūzu atstāju. Tādu lielu un sulīgu. :D

Ehh, kā man pietrūka šī seriāla. Žēl tikai, ka pēc 50 minūtēm prieks beidzās.

Jāgaida vēl nedeļa. SHIT.

Jauks laiks pavadīts, sākot no piektdienas.

Es nezinu. Man vairs nav ko teikt.

Ķiršu kārums

Man nevajag gudrus tekstus, lai pierādītu, ka esmu gudra.
Man patīk tēlot muļķi, jo dzīve ir teātris un es to izbaudu.

Tāda es patīku sev un citiem. Maza, sarkanmataina muļķīte.

I've got da PIMP-CUP.

Remember me.

Atstāja neaprakstāmu iespaidu. Apraudājos. Raudiens nāk vēl joprojām.

Vēl viena no visām filmām, kas pierāda, ka dzīve, dzīvība ir trausla un nekad nevar zināt kas notiks rīt.

Pirmo reizi pēc filmas noskatišanās sajūtu kaut ko tik dīvainu. No vienas puses tāds vieglums, ka varētu izdarīt jebko un man būtu pārākajā pakāpē vienalga. Bet no otras puses tukšums.

Pilnīgs tukšums.

Nedaudz nāk miedziņš, bet gulēt takā negribas.

Klasika - šodien iesākts zīmējums, kuru man pietrūks pacietības pabeigt. Un rodas vēlme izlauzties no šāda veida rutīnas. Tobiš vienmēr kaut kas iesākts tiek pabeigts vai pamests pusvārtā, mētājoties pa istabu.

Jaunais vecums

Un arī atcerējos par kādu sen aizmirstu stāru no Igaunijas - KERLI.

Saista viņas stils un izskats, mūzika domāta nereālajam čillam.

Pilnīgi kā lellīte. Bērnībā sev tādu vēlētos.

I want nothing but you.!

Šodien biju ZZ čempī.

MM HOTT. Ehh.. ūdens, un kokmateriāli (mm)

Es izkaifoju visu dienu + tiku pie jaunas kleitiņas un rokassprādzītes.

ES GRIBU DZĪVOT INDIEŠU VEIKALIŅĀ.

Violeta ir AUZA, un, protams, ļoti labā nozīmē.

Divas galīgas auzas bija tās, kas netika. Vissmieklīgākais - viena VASARĀ saslima ar iesnām un klepu. Nu tam jau ir vajadzīgs īpašs talants.

Secinājums - es nedrīkstu iziet sabiedrībā ar neaizsietām acīm.

Plus es slimoju ar šopaholismu.

Dziļā doma - Neesi tas, kas tu neesi, bet esi tas, kas esi!

Havin FUNNN. Being preggy. only in my mind. fucked up time. ok BYE.

Still gives me a huge WTF.

Zivjaudzētavā.

Piebraucām klāt noteiktajai vietai. Pretī iznāca neliela auguma, trausla sieviete, bet par trauslu viņu nevarēju nosaukt tikai iekšējā starojuma tobiš auras dēļ.

Viņa mierīgi varētu paiet man garām uz ielas, un es nodomātu, ka viņa ir skolotāja vai, piemēram, pārdevēja.

Sieviete paņem zivju tīklu. ja viņš nebūtu tik liels izskatītos pēc tīkliņzeķes uz kāta.

Izvelk no ūdens pirmo zivi. Vissatraucošākais brīdis pienāk. BUMS! Viņa tai iesit pa galvu ar koka bomi. BUMS! Vēlreiz. Es dzirdu kā zivs galvaskauss sašķīst. Dzīvība lēnām pamet tās ķermeni. Tikai mute paliek vaļā. Un tā vēl piecas.

Jau mājās noskatījos antikristu. Ja godīgi tā filma bija ar pietiekošu slimuma daudzumu. Zināma vēsts tai bija. Neteikšu, ka man ļoti patika, bet tā atstāja iespaidu.

Jā, tieši tā es varētu to raksturot, tā bija iespaidojoša filma.

Zvirbuļi ir pārāk kaitīgi manai psihei.

Prāts nesas uz nedarbiem.

Bet rokas un pārējais ķermenis ir pārāk slinks, lai kaut ko tobiš JEBKO darītu.

Pošļi v kaptjoročku?

Nē?

Nu labi. Smadzenes totālā atslēgā.

Ātrumu pārneses kārba brauc mājās. Šodien, kopā ar zvirbuļiem.

Amorphis rocks too much.

Īngļīš aksent.

Ok BYE.

Sam Randõm Mušiņa

Man nav dzīves. Tik bieži izteikti šie vārdi.

Bet ko darīt, ja viņas nav.

Go here do not understand - šādiem mīklainiem vārdiem man atbild Google translater.

Ko es bez viņa darītu? Grūtos brīžos viņš vienmēr man palīdz. Uzjautrina. Pat ļoti. Bet kā tulkotājs viņš sūkā pārākajā pakāpē.

Darīt tik un tā nav ko. Tāpēc pierakstu visu ko redzu. Šķēres. Tinte. Pults. Pildspalva. Zīmulis. Vēlviens zīmulis. Krūze. And bunch of other shit.

Jūdzos projām. /domas/

Hmmm... kā būtu caur Gūgli izlaist kādu kanibāļu dziesmu? Hmm... IDEJA!

No lielas gudrības var iedirst biksēs.

Katrs mudaks tagad ir māākslinieks.

Apnīk skatīties baigajās "mākslienieciskajās" bildēs, kas pa visiem galiem lien ārā. "Mākslinieciskas" tās padarītas,protams, ne bez fotošopa palīdzības.

Vēl trakāki ir "gudrie" teksti, kas pielikti klāt maigi izsakoties ne pa tēmai.

Ehh, man nav ko teikt, bet tādēļ daudz zināmi citāti ar tiešām labu vēsti tiek novalkāti līdz nemaņai un to īstā būtība ir aizplanējusi kaut kur projām visumā.

ALEJANDRO, ALE, ALE, ALEJANDRO.

Jauki. Tējas dzeršana uz balkona. Dīvainas sarunas, kuras es īsti neatceros, bet galvenais, ka tieši tajā brīdī bija labi. Līdz asinīm noberztas kājas. Neciešu citus apavus izņemot kedas!

Chatroulette bija vienkārši nepārspējams laika pavadīšanas veids. Vasja. Alejandro. Huanita. Svetlana. Šitie ir mūsu četri čomi tobiš alter ego.

Dienas atziņa - Paēst ir garšīgi, padzerties ir slapji.

Violeta - "Tu izskaties uz 16, Tu arī..."

Es - "...A es uz 2.50!"

Kuņģis jūtas palietots. Mutē vēl kūkas garša. Miedziņš nāk. Un paliek tikai cerība, ka šodien neatlūzīšu ātrāk par 4.00 un varēšu parunāties ar manu Co.

Stikla cūka.

Aiziet un nosprāgt.

Jauki pakavēties atmiņās. Pat, ja īpaši daudz nav ko atcerēties.

Tomēr man plāni uz nākotni ir tie interesantākie. Un "visskaistāk" ir tad, kad viss izgāžas un pazūd. Tādi gadījumi izsit no ierastajām sliedēm un nereti rodas vēlme nošauties. Bet kā vēsta sena un jau nodrāzta paruna "What don't kill ya, makes ya more strong" tomēr ir arī savs paradokss, piemēram, "Whatever doesn't kill you, leaves a scar."

Secinājums - esmu emocionāli traumēta. Daudz.

I am having a summer fever.

Par bildi nāk gigliņš.

Doll-dagga-buzz-buzz-ziggety-zag

Manas kedas. Manas kedas ir divas. Bez viņām es jūtos vientuļa. Viņas bez manīm arī. Mēs esam kā bērni, kopā laimīgi, atsevišķi esam kā divi gulbji, mīloši, kas atšķirti viens no otra dzelzs krātiņos. Bez citiem apaviem es izdzīvot nevarētu. Jo dzīve ir izdzīvota un atmiņu vairs nav. Bet kedas paliek. Ar mani. Mūžīgi.

Laura: "Ko viņa tur sēnes ēda vai vienkārši saostijās benzīnu ar kuru savas atmiņu klades tur dedzināja?"

Me: *vienkārši mirstu no smiekliem*

Dzīvē vērtība ir tikai: Dzīvībai, brīvībai un īstiem draugiem. Tukšai filozofijai šeit nav vietas. Nav intereses klausīties tukšos vārdos, ja tajos nav nekādas jēgas.

Naksnīgās sarunas ar Pūci ir vienkāršas, interesantas un saturīgas.

Ja tev nav ko darīt izej ārā.

Ārā ir tik jauki. It īpaši, ja esi ar cilvēkiem, kas nav kā no konveijera nokāpuši. Vienkārši citādāki. Ja katrā odā ir maziņs Edvards Kalens tad man jau būtu jakļūst par vampīru. Pieneņu vākšana un odu klapēšana Gojira pavadījumā uzlabo garīgo un sapiš nervu sistēmu. Galvenais, ka man ir jautri.
Hmmm... Today I'm soo in mood for pancakes.... (mm) Dienas atziņa: Ar elektrību spēlēties ir bīstami dzīvībai.!

Smiekli.Labākās zāles pret visu. Bet šodien kaut kā prāts uz smiešanos nenesās. Ir fizikāla vajadzība pasēdēt pie jūras. Paelpot svaigu gaisu, vēju, smiltis. Prāts nesas uz gleznošanu, rokas neko negrib darīt, smadzenes atslēgušās no visa. Mmmm Matt Tuck. Rosoloņš.
Gribas ārā. Satikt cilvēkus. Draugus.