Bet man pašai tik un tā par to prieciņš. Un Pūcei arī, pat lielāks nekā man. Kā nekā viss notika pateicoties vienai lietai, ko viņa piespieda mani izdarīt.
Thank's dude.
Dzīve mani nekad nav pieņēmusi normālu.
Normāla nekad neesmu bijusi.
Ja godīgi sāku justies kā Anna no the Uninvited, viņai bija "pašai sava pasaule" vai kaut kas tamlīdzīgs. Vienīgais filmas beigās izrādījās, ka širmis viņai galīgi prombraucošs.
Ko tādu uz atvadām pateikt? Nezinu.
Fuck you all bitches. 
YEAH.
YEAH.