Atstāja neaprakstāmu iespaidu. Apraudājos. Raudiens nāk vēl joprojām.
Vēl viena no visām filmām, kas pierāda, ka dzīve, dzīvība ir trausla un nekad nevar zināt kas notiks rīt.
Pirmo reizi pēc filmas noskatišanās sajūtu kaut ko tik dīvainu. No vienas puses tāds vieglums, ka varētu izdarīt jebko un man būtu pārākajā pakāpē vienalga. Bet no otras puses tukšums.
Pilnīgs tukšums.
Nedaudz nāk miedziņš, bet gulēt takā negribas.
Klasika - šodien iesākts zīmējums, kuru man pietrūks pacietības pabeigt. Un rodas vēlme izlauzties no šāda veida rutīnas. Tobiš vienmēr kaut kas iesākts tiek pabeigts vai pamests pusvārtā, mētājoties pa istabu.
