ceturtdiena, 2010. gada 3. jūnijs

Doll-dagga-buzz-buzz-ziggety-zag

Manas kedas. Manas kedas ir divas. Bez viņām es jūtos vientuļa. Viņas bez manīm arī. Mēs esam kā bērni, kopā laimīgi, atsevišķi esam kā divi gulbji, mīloši, kas atšķirti viens no otra dzelzs krātiņos. Bez citiem apaviem es izdzīvot nevarētu. Jo dzīve ir izdzīvota un atmiņu vairs nav. Bet kedas paliek. Ar mani. Mūžīgi.

Laura: "Ko viņa tur sēnes ēda vai vienkārši saostijās benzīnu ar kuru savas atmiņu klades tur dedzināja?"
Me: *vienkārši mirstu no smiekliem*

Dzīvē vērtība ir tikai: Dzīvībai, brīvībai un īstiem draugiem. Tukšai filozofijai šeit nav vietas. Nav intereses klausīties tukšos vārdos, ja tajos nav nekādas jēgas.
Naksnīgās sarunas ar Pūci ir vienkāršas, interesantas un saturīgas.