Flyeleaf
Šodien romantiski bēdīgas noslieces.
Zoofilija. Biedējoši.
Mērkaķi - smieklīgi un arī dīvainas atmiņas.
Aizdomajos - I am over him or not? And again - confused. I am not 100% shure about ANYTHING, ANYTHING at fucking all.
Shitty, shitty mind.
Šodien pat neesmu tā reāli smējusies. Nevienu reizi tā kārtīgi. Neko labāku par smaidu no manis neizdabūsi. tā nu tas ir.
Bet tomēr, no vienas puses ir kaut kas jauns, bet kad tas jaunais neziņo par sevi sāc domāt par veco. Ehh, tas ir nomācoši.
Un mani emocionāli nogalina 3 lietas:
*Iekšēja sevis šaustīšana
*Domas, ka neviens man 100% neuzticas
*Tas, ka viss iepriekš minētais ir patiesi.
*Iekšēja sevis šaustīšana
*Domas, ka neviens man 100% neuzticas
*Tas, ka viss iepriekš minētais ir patiesi.
Es nezinu, ko es uzrakstīju, jo pašreiz pareizi nenoformulējos.
Intersanti, vai kāds šo kādreiz lasa? Nu izņemot tos, kas par šā eksistenci zināja, kad tiko iesāku.
Ajjj, ārā lietus, ja godīgi man ellīgi patīk lietus! Pēc lietus laiks gan ir pretīgs. Kamēr lietus līst viņa skaņās klausīties ir patīkami. Labākā dabas mūzika dvēselei. Nez kapēc tieši lietus laikā uznāk visnomācošākās domas.
Varbūt viss tik tiešām nav kā mēs domājam? Fuck, I need to know that!
Letters from the sky.
