Dažreiz gribas nomirt, bet ir cilvēki, kas ceļ spārnos...

Šajā blogā ir bijis sušņaks jau labu laiku, bet ko nu darīt, tāda dzīve, slinkuma nomākta es neesmu šeit rakstījusi savas domas, izjūtas un atmiņas.

Pēdējā laikā es jūtu, ka daudz ko savā dzīvē sapišu, pati savām rokām, bet dažreiz es pilnīgi neko nevaru padarīt. PILNĪGI. Man tā vienkārši sanāk.

Un pēdējā laikā manā dzīvē notiek pārsteidzoši daudz labu lietu, tātad drīz jābūt kaut kam pavisam sūdīgam.